Kāpēc izvēlēties plātņveida pamatus?
Ēkas būvniecības pirmais lielais posms ir pamatnes sagatavošana un pamatu izbūve. Tīri intuitīvi ikviens saprot, ka šis posms ir viens no pašiem nozīmīgākajiem, kur kļūdīties nedrīkst. Tomēr praksē individuālajā būvniecībā šo posmu visizteiktāk “balsta” pieņēmumos. Nereti aplamos.
Ja ir slinkums lasīt visu domu gājienu, var pārlekt uz pēdējām 3 rindkopām, kur aprakstīts risinājums.
Viss sākas ar projektēšanu. Konstrukciju aprēķini notiek atdžgārnā secībā kā būvniecība – tie sākas ar jumtu un, skaitot slodzes, virzās uz pamatiem līdz nonāk pie slodzes nodošanas uz pamatni (grunti). Ja ar pašu konstrukciju aprēķinu lielākoties viss tiek darīts kā nākas, tad grunšu aprēķins un no tā izrietošās pamatu pēdas platums, autora novērojumos, netiek rēķināts. Šādos gadījumos ēkas nosēžas nevienmērīgi un parasti tiek vainoti materiāli, grunts apstākļi, celtnieki vai (mans mīļākais) āderes.
Pareizs aprēķins lentveida pamatiem ietver slodžu noteikšanu zem katras sienas, lai ar pēdas platuma palīdzību varētu izlīdzināt sēšanos visai ēkai vienmērīgi (Piebilde inženieriem: būtiski ir nejaukt sēšanos ar spriegumiem zem pēdas). Lai to varētu izdarīt ir nepieciešama ģeoloģiskā izpēte uz kuru nereti tiek taupīti līdzekļi būvprojekta izstrādes laikā. Nemazāk būtiski ir veikt kvalitatīvu ģeoloģisko izpēti, kas apraksta patiesos grunts apstākļus būvlaukumā, nevis empīriski (no pieredzes) pieņemtus lielumus.
Lūk, traģikomisks gadījums no dzīves. Bijām ēkai uzprojektējuši lentveida pamatus dažādos platumos – zem katras sienas savs. Būvnieks nosmējās un labu gribēdams visai ēkai ielēja vienā platumā pēdu (paņēma platāko variantu). Ja pēc projekta visām sienām kopā (vienmērīgi) bija jānosēžas nepilni 2cm, tad pēc būvnieka “uzlabojuma” dažas sienas palika uz tiem pašiem 2cm, kamēr citas tik pat kā nesēdās. Sākās nevienmērīga sēšanās, mūra plaisāšana un turpmāka spriegumu pārdalīšanās nevienmērīgi. Diemžēl šo nevar redzēt nākamajā dienā. Ir vajadzīgs laiks.
Tad kāpēc jāizmanto plātņveida pamats? Tāpēc, ka plātņveida pamats ir muļķu drošs pie mazām slodzēm (individuālajā būvniecībā). Plātņveida pamats sava ievērojami lielākā laukuma dēļ rada mazāku spriegumu uz pamatni un līdz ar to sēšanos. Ir arī citas priekšrocības, kā ietaupīti līdzekļi uz zemes darbiem, jo nav jārokas dziļi zemē, ietaupīti materiāli, jo plātne ir reizē arī grīda, plātnei var izmantot mūsdienīgus risinājumus kā disperso stiegrojumu un nebīties par korozijas risku, u.c.
Kas attiecās uz plātnes biežāk piesauktajām negatīvajām pusēm – grūtības pēc plātnes izbūves nomainīt inženierkomunikācijas, kas ir zem tām, un nepieciešamība pēc zinošiem inženieriem ne tikai būvkonstrukcijās, bet arī ģeotehnikā, es atbildētu sekojoši: zinošu inženieri Jums vajag jebkurā gadījumā, bet inženierkomunikācijas var nomainīt arī plātnei, saskaņojot ar būvkonstrukciju projektētāju.
Rezumējot, plātņveida pamats nodrošinās Jums ilgtspējīgāku konstrukciju, kas apvienojumā ar racionālu inženierrisinājumu, ietaupīs Jūsu naudu būvniecībā.
